Un kāds labums no tā rīkojuma nr.2?

“Šajā Saeimā cilvēki ir kā no mežiem iznākuši. Redzēsi, nākamajā ievēlēs tos, kas būs tikko no kokiem nokāpuši”, pirms trīs gadiem karstā vasaras dienā pēc rīkojuma nr.2 pravietoja kāds pieredzējis kolēģis Saeimā. Viens no lielajiem 3A*. Viens no tiem, kas 11.Saeimā vairs nestrādā. Viens no tiem, kuru ārvalstu investoru aprindās Latvijā, rūgti jokojot, dēvēja par mūsu vietējo kredītreitingu AAA.

Nepilnu nedēļu pirms rīkojuma nr.2 gadadienas aprakstītā saruna ienāca prātā Kijevā, kur kopā ar Saeimas kolēģiem esam, lai novērotu prezidenta vēlēšanas. Pilsētā, kuras centrā joprojām ir barikādes un kaujas lauka aprīkojums, valstī, kuras dienvidos notiek bruņotas sadursmes un iet bojā cilvēki. Ukrainā, kas ir samocīta ne tik daudz no etniskiem konfliktiem, cik pašu politiskās nespējas, kuras viens no būtiskākajiem cēloņiem ir šausminošu apmēru korupcija.

Intriga – atlaidīs vai neatlaidīs Saeimu, sabiedrības sajūsma un politisko aprindu apjukums ir spilgtākie 2011.gada vasaras raksturlielumi. Latvijas politisko notikumu mērogiem nebijis satricinājums, par kura iznākumu galīgas skaidrības, šķiet, nebija nevienam. Saeimu atlaida, ievelēja jaunu. Citādu. Bez (vai ar būtiski vājinātu) 3A pārstāvniecību un ar jauna iesaukuma Zatlera Reformu partijas frakciju. Pa vidu bija dažādu motīvu vadīti mēģinājumi Zatlera kungu un viņa komandu atrunāt no jaunas partijas dibināšanas, bet tas nu paliek vēsturei. Jaunās frakcijas pārbaudījums ar varu, ko tā neizturēja, pieredzējušo frakciju rūgtums (maigi sakot) par notikušo, sarežģīta koalīcijas veidošanās, sarkanās līnijas un alegorijas ar tankiem… Lai vai kā, rīkojuma nr.2 gadadienā ir savelkami ārkārtas Saeimas trīs gadu cikla rezultāti.

Būs gana daudz tādu, kas vēlēsies aprakstīt neveiksmes, lai pierādītu, ka nekas jau nav mainījies. Apkopošu vien dažus, manuprāt, vērtīgus pozitīvus ieguvumus.

Oligarhu ietekmes un pārstāvniecības mazināšanās Saeimā un valdībā.
Viens piemērs. Atceros 2011.gada budžeta veidošanas procesu, kad gada nogalē MK bija pulcināti ministri, koalīcijas pārstāvji, valsts sekretāri un pilna Zaļā zāle dažādu amatu ierēdņu un valsts pārvaldē strādājošo. Smagās sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem tapis budžeta projekts. Apspriede ievilkās, jo koalīcijas partneri ZZS nevarēja akceptēt vienu samēra nenozīmīgu pozīciju. Nevarēja akceptēt, jo bija jāskaņo ar Ventspili. Pats Galvenais Ventspilnieks bija “uz telefona sakariem”. Tā nu stundas ritēja, kolēģi dažādos formātos centās panākt vienošanos, bet sakaru nodrošinātāji ar Ventspili no ZZS ik pa laikam ņēma tehniskās pauzes, lai pazemīgi šķetinātu garas un, šķiet, sarežģītas sarunas ar cilvēku telefona otrā galā. “Jā, priekšsēdētāj, labi, priekšsēdētāj, bet vai tomēr, priekšsēdētāj, jūs varētu…” Tikmēr pārējie bija spiesti gaidīt. Vaicāsiet – kādēļ? Galvenokārt tās atbildības sajūtas dēļ, ka budžets jāizveido un šķietamās nolemtības dēļ, ka koalīcija ir tāda, kā ir. Ne ka budžeta veidošana ar NA ultimātiem tagad bija vienkāršāka, bet noteikti politiski veselīgāka gan. Budžeta veidošana nu ir “ierāmēta” fiskālās disciplīnas likuma ietvarā, kas Latvijai uzliek par pienākumu ievērot striktus budžeta veidošanas principus, ievērojami samazinot politiskā kārdinājuma iespējas atkal “padzīvot zaļi”, rezultātā nonākot krīzē.

Izkustināti, lai pagaidām ne līdz galīgam rezultātam, jautājumi par valsts un kapitālsabiedrību pārvaldību un ostām.
Esam ceļā uz profesionālu, maksimāli depolitizētu kapitālsabiedrību pārvaldību, nosakot skaidrus un saprotamus kritērijus. Esmu pārliecināta, ka mēs nebūtu tikuši pat līdz koncepcijai, ja partiju pārstāvniecība Saeimā būtu palikusi nemainīga. Protams, iestāšanās process OESD ir bijis nozīmīgs ārējs pamudinājums ķerties klāt kapitālsabiedrību pārvaldības reformai. Tomēr jāatzīst, ka pietiekami atklātas un spraigas diskusijas par šo jautājumu MK veicināja tas, ka koalīcijā bija Reformu partija. Diskusijas vainagojušās ar likumprojekta nonākšanu Saeimā, kas ir noteikta garantija izmaiņu nenovēršamībai.

Izglītības kvalitātes un satura nonākšana sabiedrības dienaskārtībā.
Lai cik smagnēji nākusi, tomēr izpratne par izglītību kā sabiedrības un valsts attīstībai svarīgu nodokļu maksātāju finansētu pakalpojumu, ir panākta. Lielā mērā pateicoties Roberta Ķīļa centieniem izglītības ministra amatā. Izglītība sabiedrības izpratnē vairs nav sistēma, kurai mainīgos apstākļos jānodrošina vien pienācīgas algas skolotājiem un nemainīgu komforta sajūtu akadēmiskajam personālam. Tas ir jautājums par mūsu bērnu un sabiedrības kopumā labklājību. Esmu pārliecināta, ka vecāku un studentu organizācijas kļūs par līdzvērtīgiem sarunu partneriem IZM, gluži kā izglītības darbinieku arodbiedrība, ar iespēju tieši ietekmēt izglītības sistēmu Latvijā. Vakar Saeimā apstiprināja izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, kuras prezentēja jaunā progresīvā izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola. Pasaules Bankas eksperti strādā pie ieteikumiem augstākās izglītības finansēšanas modeļiem. Ir veikts zinātnisko institūciju starptautisks novērtējums. Pārmaiņu process ir iekustināts un tikai laika jautājums, kad izmaiņas kļūs visaptverošas.

Saeimas atklātie balsojumi par amatpersonām.
2010. gada decembrī Saeimas vairākums aizklātā balsojumā, neatklājot motīvus, noraidīja krimināltiesību eksperta “Providus” pētnieka Andreja Judina kandidatūru Augstākās tiesas tiesneša amatam. Juridiskajā komisijā pirms balsojuma Judina kandidatūra tika atbalstīta. Pirms tam arī, neminot noraidījuma motīvus, Saeimas uzticību AT tiesneša amatam neguva tiesnesis Māris Vīgants, kas bija sankcionējis Aivara Lemberga apcietināšanu. Andrejs Judins tika ievēlēts 11.Saeimā, kurā atbalstu guva likumu grozījumi, kas nosaka atklātus balsojumus par amatpersonām. Aizklāts balsojums ir saglabāts vairs vien valsts prezidenta ievelēšanas procedūrai.

Atļaušos rīkojuma nr.2 efektu salīdzināt ar atvērtu logu telpā, kura sen nebija vēdināta. Ja arī caurvējš apgāž kādu vāzi, svaiga gaisma plūsma noteikti ir tā vērta.

*3A – Andris (Šķēle), Aivars (Lembergs), Ainārs (Šlesers)

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s