Privatizētā lojalitāte

Nākamā gada valsts budžeta tapšanas saspringtajā gaisotnē naudas ieņēmumu un izdevumu tabulām pa vidu ielavījās Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz nekavējošu darba attiecību pārtraukšanu ar skolu direktoriem un pedagogiem, kas būtu nelojāli Latvijai vai mācītu skolēniem nepareizu attieksmi pret sevi, dabu, kultūru vai neaudzinātu valsts patriotus. Papildus darba attiecību pārtraukumam par minētajiem pārkāpumiem paredzēts profesionālās nodarbošanās aizliegums uz 5 gadiem.

Grozījumu autori to nepieciešamību pamato ar pašlaik nepilnīgo normatīvo regulējumu, kas neļaujot pārtraukt darba attiecības ar klaji nelojāliem pedagogiem. Tādu neesot daudz, Izglītības ministrijas rīcība esot pat gatavs saraksts. Arī Drošības policijas priekšnieks apstiprina, ka šādi grozījumi nepieciešami. Tiek skaidrots, ka patiesībā jau grozījumi nesatur neko jaunu, jo likuma prasība pedagogiem būt lojāliem ir spēkā kopš 2015. gada 18. jūnijā. Tieši tad, kad Izglītības likumā tika iestrādāti tā sauktie tikumības grozījumi, kas faktiski pavēra durvis pedagogu profesionālās brīvības ierobežojumiem. Lojalitātes grozījumi vien sakārtojot lietas loģiskā secībā, paredzot sodu par jau likumā ietvertu prasību neievērošanu. Visam pāri izskan solījumi, ka grozījumi ir vērsti uz pārkāpumu prevenci, netiks izmantoti kā politiskās izrēķināšanās instruments ar nepakļāvīgiem un brīvdomīgiem pedagogiem, un noteikti nekādi nav mērķēti uz kādu noteiktu skolu kategoriju.

Tomēr, neraugoties uz likumprojekta autoru centieniem pamatot, kādēļ viņuprāt tik vajadzīgie grozījumi tiek virzīti steigā, bez pienācīgas sabiedriskas apspriešanas un budžeta likumu paketē (kas saīsina un ļoti sarežģī diskusijas un nepilnību uzlabošanas iespējas), atļaušos izteikt vairākus apsvērumus pret.
Neapšaubu, ka likuma grozījumu uzrunāta problēma pastāv – Latvijas skolās ir pedagogi, kas varētu tikt vērtēti kā nelojāli, un šādos gadījumos skolas direktoram, skolas dibinātājam un valstij ir jābūt pielietojamam normatīvajam regulējumam, lai situāciju ietekmētu. Vienlaikus jāapzinās, ka lojalitāte valstij ir vērtībās un attieksmēs sakņota, tādēļ tās esamības vai neesamības konstatēšana nav mehāniski mērāms process. Gluži tāpat kā pareizas vai nepareizas attieksmes un patriotisma līmeņa noteikšana kontrolējošam institūcijām varētu būt ārkārtīgi sarežģīts uzdevums, jo kādā gan atskaites un mērvienību skalā tas būtu veicams.

Uzskaitīšu manuprāt būtiskākos iebildumus pret lojalitātes grozījumu virzību esošajā redakcijā un budžeta procesā.
1. Piedāvātie grozījumi, pat ar nelieliem IZM iesniegtajiem labojumiem 2.lasījumam, praksē nebūs piemērojami, jo daļa no tiem neatbilst Darba likuma noteiktajām normām, kas neparedz mehānismu darba tiesisko attiecību automātisku izbeigšanu darbinieka pārkāpuma gadījumā. Turklāt jau šobrīd pastāv normatīvais regulējums, kas dod tiesības darba devējam izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kuru nodarbināšana ir aizliegta ar likumu. Likumprojekts noteiktu apstākļu iestāšanās gadījumā paredz personām profesionālas nodarbošanās liegumu, kas ir uzskatāms par Satversmes 106.pantā noteikto personas pamattiesību – tiesību brīvi izvēlēties nodarbošanos – ierobežojumu. Likumprojekta anotācija nesatur grozījumu atbilstības samērīguma principam izvērtējumu. Tādēļ likumdevējam papildus būtu nepieciešams objektīvs vērtējums par grozījumu atbilstības Satversmei izvērtējumu.

2. Likuma grozījumiem nav tieša sakara ar nākamā gada budžetu, tādēļ to iekļaušana budžeta likumprojektu paketē ir nepamatota. Arguments par to, ka Izglītības kvalitātes dienestam (IKVD) nepieciešams papildus finansējums šī likuma normu uzraudzībai, neiztur kritiku. Pēc analoģijas starpbudžetu periodā nevarētu tikt grozīts neviens likums, kas pilnveido vai papildina esošo administratīvo sodu sistēmu, jo jauna administratīvā soda veida ieviešana vai soda apmēra maiņa teorētiski radītu papildus pienākumu kontrolējošajai institūcijai.

3. Grozījumi nav izdiskutēti ne sabiedrībā kopumā, ne pedagogu profesionālajās organizācijās. Vēlreiz uzsveru – pieļaujot, ka papildus regulējums IZM pieteiktajai problēmai, iespējams, ir nepieciešams, tomēr tik jutīgus jautājumus, kā piederības sajūta valstij, lojalitāte un patriotisms būtu jāapspriež iespējami plaši. Tieši diskusijas par lojalitāti un patriotismu varētu definēt šajos augstajos jēdzienos ietverto saturu, radīt sabiedrības kopēju izpratni par to. Ar spēku un bez diskusijām “izdzīti” juridiski nekvalitatīvi likuma grozījumi nekāda gadījumā nevairos lojalitātes jūtas pedagogos. Vēl jo vairāk – tas varētu radīt pretēju efektu. Pedagogu arodbiedrības grozījumus esošajā izpildījumā vērtē kā valsts neuzticēšanos pedagogu profesionalitātei, kas mazina uzticēšanos varai. Savukārt sabiedrības neuzticēšanās varai ir viens no būtiskiem valsts drošības apdraudējumiem.

Vērtējot diskusijas par un ap lojalitātes un pareizās attieksmes grozījumiem, iezīmējas izteikta robeža starp dažādu pieeju politikām. Likumprojekta autori pārstāv pārbaudītu politikas skolu, kurā tiek prezumēts, ka varai vienmēr taisnība, tā labāk zina, kā jādara. No plašākām diskusijām par sarežģītiem jautājumiem, jo īpaši kontraversāliem, labāk izvairīties. Šaubīgo vai oponentu viedokļus marķēt kā manipulējamu cilvēku ļaušanos maldiem vai vēl labāk – neapzinātu vai tīšu “darbošanos valsts nedraugu labā”. Šaubas tulkot kā vājumu. Līdz pēdējam neatzīt kļūdas, jo tās tiek tulkotas kā zaudējums. Un pāri visam – neuzticēties. Neuzticēties pedagogiem, sabiedrībai, kolēģiem, oponentiem un baigu beigās arī sev pašiem.

Man šāda pieeja šķiet nepieņemama. Gan profesionāli kā Saeima deputātei, gan cilvēciski kā Latvijai lojālai pilsonei. Daļa kolēģu pamato, ka grozījumus no budžeta paketes nevaram izņemt laukā un strādāt pie tiem trīs lasījumos tādēļ, ka “viņi to tulkos tā, ka piekāpjamies un atzīstam vājumu”. Jājautā – kas ir “VIŅI”? Sabiedrība, pedagogi, Saeimas deputāti?
Gluži pretēji – izvēlētais lojalitātes grozījumu virzības veids ir vājuma apliecība, ko paši sev izrakstām, tā atzīstot, ka neesam spējīgi atklātai sarunai par valstij un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s