Augstskola nav rezervāts

Izglītība Latvijā ir mūsu VISS. Kārtīga politiķa tēmu sarakstā tai jābūt uzreiz aiz Satversmes preambulas un 2% no IKP aizsardzībai. Izglītība ir pamats tautsaimniecības izrāvienam, kultūras kopšanai, patriotisma kalve, tikumības skola, integrācijas rīks, nākotne – uzskatījums turpināms teju bezgalīgi. Dzīvē mēdz notikt citādi un gadās, ka pustukša skoliņa pustukšā pagastā drīzāk līdzinās ķīlnieku krīzei, kur pašvaldības darboņi uz pagasta bērnu nākotnes rēķina turpina eksistenci no realitātes atrautā pasaulē.

Vārdu salikums “reformas izglītībā” ir tik novalkāts, ka tikai rūdīti entuziasti vēl spēj nest tās izmaiņu idejas, kas Latvijas visu līmeņu izglītībai nepieciešamas. Mūsu pašu ekspertu, Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un OECD rekomendācijas gadiem ir nemainīgas, bet uzlabojumi nāk lēnām. Ir formulēts, kādām izmaiņām izglītības sistēmā ir jābūt, bet dzirdīgo ausu joprojām nav pietiekami.

Pēdējo dienu notikumi ap Rīgas Juridiskās augstskolas rektora neapstiprināšanu un ziņām, ka tāds pats liktenis sagaida SSE Riga rektoru, uzjundīja diskusijas par prasībām akadēmiskajam un administratīvajam personālam Latvijas augstskolās.* Augstākās izglītības nozares pārstāvji jau vairākus gadus politiķiem nepārprotami norāda, ka prasības ārzemju pasniedzējiem, tostarp valodu striktais regulējums, konkurētspējas un kvalitātes vārdā būtu jāpārskata. Augstskolas ar faktiem apliecina, ka esošais regulējums ierobežo iespējas Latvijas studentiem un studentēm baudīt labāku izglītību. Līdz šim aicinājumi nav sadzirdēti. Paradoksāli, jo Latvijā augstākās izglītības lobijs politikā ir ārkārtīgi spēcīgs un senām tradīcijām, tomēr tieši šajā jautājumā politikai pietuvināto akadēmisko aprindu pārstāvju sirdis neatmaigst gadiem. Argumenti, protams, viscēlākie – valsts valodas sargāšana. Tomēr ir arī ķeceri, kas AI nozares vecajo metālcieto pozīciju skaidro ar ļoti cilvēcisku vēlmi saglabāt savu izcīnīto vietu un nepieļaut konkurenci.

Neattīstīšu sazvērestības teorijas, jo varbūt pie vainas ir vienkāršs izpratnes trūkums, par to, kādai mūsdienu pasaulē būtu jābūt Latvijas dzīvot un attīstīties spējīgai augstākajai izglītībai.

Bet dažas lietas ir skaidras gan. Latvijas augstākā izglītības sistēma noteikti NAV:

  • Krišjāņa Barona uz kartītes ar roku pierakstīta tautasdziesma, kas glabājas Dainu skapī, un nekad vairs nemainīsies
  • Brīvdabas etnogrāfiskais muzejs, kurā reizi gadā sarīko amatnieku gadatirgu
  • Slutišķu etnogrāfiskā vecticībnieku sādža ar 10 iedzīvotājiem
  • Mikrouzņēmums ar 10000 EUR apgrozījumu gadā
  • “Mirkli jel apstājies” brīdis tiem akadēmiskajiem spēkiem, kas citās AI lugās lomas diezin vai dabūtu
  • Valsts valodas inspekcija

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vakar sāka darbu pie visai apjomīgiem grozījumiem Augstskolu likumā, kas ar nozares ekspertu un pārstāvju līdzdalību tapuši pēc komisijas pašas iniciatīvas. Tie cita starpā paredz arī mazināt ierobežojumus ārvalstu akadēmiska personāla piesaistē. Uzsākot darbu pie grozījumiem, komisijas dalībnieki, kas pārstāv visas Saeimā ievēlētās partijas, vienprātīgi atzina, ka likumprojekts, kas veicinātu augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju, būtu lieliska dāvana Latvijas simtgadei.

Lūkosim, kā mums veiksies.

http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/latviesu-valodas-nezinasanas-del-amatu-var-zaudet-sse-riga-rektors-palzovs/

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s