Jēzus brīnumu veselības budžetā neatkārtot

Kad Jēzus, acis pacēlis, redzēja, ka daudz ļaužu nāk pie Viņa, Viņš sacīja uz Filipu: “Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst?” Bet to Viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko gribēja darīt. Filips Viņam atbildēja: “Par divi simti sudraba gabaliem maizes nepietiek, lai katram tiktu kāds mazums.” Tad viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, Viņam saka: “Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divi zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?”

Jēzus sacīja: “Lieciet, lai ļaudis apsēstas!” Bet tur bija daudz zāles tanī vietā. Tad tie apsēdās – vīru vien kādi pieci tūkstoši. Tad Jēzus ņēma maizes un, teicis pateicības vārdus, izdalīja tās tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās. (…)

Kad nu ļaudis redzēja, kādu zīmi Viņš bija darījis, tie sacīja: “Šis tiešām ir tas pravietis, kam jānāk pasaulē.”

Jāņa evaņģēlijs

Jēzus paveiktais brīnums nāk prātā, vērtējot pēdējās dienās izskanējušo informāciju par premjera vadītās darba grupas centieniem “atrast” papildus finansējumu veselības aprūpei. Diemžēl šoreiz nekāds brīnums nenotiks.

Izskanējušie risinājumi šķiet viens par otru nejēdzīgāki. Veselības darba grupā darbojas visnotaļ cienījami profesionāļi, tādēļ svarīgi saprast – kas liek piedāvāt neīstenojamus un pat bīstamus priekšlikumus.

Jūsu vērtējumam piedāvāšu vienu skaidrojuma versiju. Finanšu ministres piedāvātā un nu jau MK apstiprinātā nodokļu reforma faktiski nozīmē to, ka nākamajos gados no budžeta veselībai papildus naudu neredzēt kā savas ausis. Esam paši sevi (politiķi) ar darba devēju organizāciju lobiju un Latvijas Bankas laipnu atbalstu uzdzinuši tik augstu kokā, ka bez sāpēm no tā nenorāpties. Atļaušos apgalvot, ka iecerētais IIN samazinājums un solidaritātes nodokļa atcelšana lielāku ieguvumu dos turīgākajiem un tas ir dārgs prieks, ko Latvja pašlaik nevar atļauties. Ne finansiāli, ne principu līmenī, jo ieceres nemazina nevienlīdzību. Papildus tas rada neiespējamību vismaz līdz 2020. gadam palielināt budžeta dotāciju veselības aprūpei, jo nodokļu reforma radīs budžeta deficītu.

Tad nu tagad tiek izpildīts neiespējams vingrinājums – centiens noturēt uzņēmēju lobijam apsolīto, vienlaikus saglabājot ilūziju, ka pie reāla nodokļu ieņēmumu attiecībā pret IKP samazinājuma varēs dāsnāk nofinansēt veselības aprūpi.

Ideja par fiksētu ikmēneša maksājumu kā pilnvērtīgu valsts veselības apdrošināšanu neiztur kritiku. Šis risinājums faktiski gulsies uz iedzīvotāju – īpaši trūcīgāko, pleciem, vairojot nevienlīdzību. Turklāt, izskanējis, ka apdrošināšanas mērķis būs finansēt mediķu algas, kas degradē apdrošināšanas principu kā tādu.

Uzņēmēju lobija organizācijas pilnām mutēm aģitē, ka veselības apdrošināšana vajadzīga, bet ne uz viņu rēķina. Atkal izskan viedokļi, ka pieeja veselības aprūpei varētu aizstāt VID neizdarības, proti, apkarot nodokļu (kuru?) nemaksātājus. Pasaules Veselības organizācijas eksperti gan atkārtoti norādījuši par šādas pieejas bīstamajām sekām.

Kādēļ tas viss tik murgaini? Tādēļ, ka nav iekšā skaidri un gaiši pateikt – bez nodokļu palielinājuma atliks vien cerēt uz Jēzus brīnuma atkārtojumu.

Manuprāt, veselības papildus finansēšanai jāvērtē 1% palielinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko solidāri dalītu darba devējs un darba ņēmējs. Un vēl, lēmumu pieņēmējiem un īpaši uzņēmēju lobiju organizācijām, arī Latvijas Bankai palaikam jāpalasa vismaz PVO ekspertu ietiekumus. Pieejamai veselības aprūpei nav jābūt ekstrai, tās ir cilvēktiesības.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s