Ķīlnieku krīze augstākajā izglītībā

Saeima rudens sesijā skatīs grozījumus Augstskolu likumā, kas ietver arī manis iesniegtus priekšlikumus. To būtība – atļaut valsts dibinātās augstākās izglītības iestādēs (AII) veidot studiju programmas arī svešvalodās, neparedzot ierobežojumus un uzticoties AII novērtējumam par šādu programmu nepieciešamību. Otrs priekšlikums paredz iespējas pieņemt darbā akadēmisko personālu – pasniedzējus no ārzemēm, kas pieņemti darbā Latvijas AII vēl nepārvalda latviešu valodu, nosakot, ka divu gadu laikā viņam/ai jāiemācās runāt latviski.
Kā jau bija paredzams, daļā publikas šie priekšlikumi uzjundīja diskusijas augstos toņos, piedēvējot nodomus, sākot ar latviešu valodas vājināšanu līdz pat valsts pamatu graušanai.

Priekšlikumi tapa, izvērtējot situāciju Latvijas augstākajā izglītībā un rūpīgi uzklausot valsts dibināto augstskolu pārstāvjus. Secinājumi bija šādi:
1. Par Latvijas topošajiem studentiem, īpaši talantīgajiem un motivētajiem, savstarpēji necīnās Daugavpils universitāte, Ventspils augstskola vai RTU. Talantīgie jaunieši izvēli izdara starp Latviju un studijām ārzemēs.
2. Demogrāfijas tendences – studentu skaits, kas uzsāk studijas pēc vidējās izglītības mācību iestādes absolvēšanas, sarūk.
3. Pieaug ārvalstu studentu skaits. Pagājušajā mācību gadā tas sasniedza 10% no visu studējošo skaita.
4. Augstskolu skaits paliek nemainīgs (izņēmums RPIVA), kas nozīmē, Latvijā ir ierobežota kvalitatīva akadēmiskā personāla pieejamība.

Piedāvātie likuma grozījumi neatrisinās visas Latvijas augstākās izglītības problēmas, bet palīdzēs augstskolām spert soli kvalitātes un globālās konkurētspējas virzienā. Priekšlikumu kaismīgajiem kritiķiem vēlos sacīt, ka priekšlikumi faktiski atspoguļo arī Rektoru padomes un Augstākās Izglītības padomes viedokli. Šīs abas institūcijas nekad nav bijušas un pārskatāmā nākotnē nebūs ne reformatoru bastions, ne karstās putras strēbēji. Gluži pretēji – abas padomes bijušas ļoti rezervētas straujāku izmaiņu atbalstam. Tomēr situācija Latvijas AI ir tik nopietna, ka augstskolas pašas pieprasa un atbalsta pārmaiņas.

Vai tiešām ir pamats aizdomām, ka godātais profesors Jānis Vētra vai LU rektors Indriķis Muižnieks kopā ar pārējiem kolēģiem no AIP un Rektoru padomes plāno atentātu pret valsts valodu? Vai tiešām dažu starptautiski un nu jau arī vietējā mērogā nekonkurētspējīgu akadēmisko darboņu histērijas par savu vietu zem AI saules dēļ saglabāsim status quo, zaudējot mūsu talantīgākos jauniešus? Atteiksimies no iespējas mūsu AI attīstīt kā augstas pievienotās vērtības pakalpojumu, ko varam sekmīgi eksportēt?

Vēlos uzsvērt, ka sagatavotie Augstskolu likuma grozījumi nekādā veidā neapdraud un neapšauba latviešu valodas valsts valodas statusu. Kategoriski noraidu jebkādas spekulācijas šajā virzienā.

Vērojot sacelto jezgu ap likumprojektu, vien jāatzīst, ka ķīlnieku krīze Latvijas AI turpinās. Proti, šaura cilvēku grupa, noliedzot realitāti, mēģina uzstādīt ultimātus, kuru cena Latvijas sabiedrībai ir neviendabīga AI kvalitāte un uz ārzemēm studēt aizbraukušie talantīgie studenti. Jautājums – cik ilgi piekāpsimies šiem akadēmiskajiem teroristiem?

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s