Līderis vai Priekšnieks

Kad septembrī  devos uz ASV, lai papildinātu zināšanas The McCain Institute for International Leadership, draugi apcēla, ka tur man noteikti izskalošot smadzenes un atpakaļ atgriezīšos “kā tāds Mārtiņš Bondars”. Šī gada The McCain Institute stipandiātu grupā esam 8 cilvēki no dažādām pasaules valstīm. Pēc 3 nedēļu ievadkursa ar kolēģiem un pasniedzējiem pārrunājām gūtās zināšanas, iespaidus, sajūtas. Izrādījās, ka arī citiem kolēģiem mājās bijis jāuzklausa līdzīgas bažas par smadzeņu skalošanu. Atklājums, ka dažādās valstīs vārdu savienojums ‘ASV’ un ‘līderības mācība’ raisa līdzīgas asociācijas, radīja sirsnīgu jautrību. Analizējot šo dziļāk, nonācām pie secinājuma, ka sabiedrībās, kas piedzīvojušas komunistu valdīšanu, izpratne par līderiem un līderību ir traumēta. Nereti to saprot un īsteno kā pašmērķīgu izrādīšanos, varas izmantošanu personiskos nolūkos. Kā sinonīmu kvalitātes nesegtām ambīcijām, tukšumam, formas dominancei pār saturu, savtīgumam.

Par līderību ir sarakstīts daudz grāmatu, pastāv dažādas līderības teorijas un skolas. Vieni uzskata, ka par līderi piedzimst, citi – ka par līderi kļūst. Dažādos laikos un kultūrās izpratne par līderiem un līderību ir bijusi un būs atšķirīga. Man pašai tuva ir Heifetz un Linsky pieeja, kas kā izšķirīgu faktoru akcentē sistēmu un līderu adaptācijas spēju. Turpmāk dažas pārdomas, kas balstītas lasītajā un pieredzē.

Līderis un kvalitātes

Var patikt vai nē, bet novērojumi praksē liecina, ka par līderiem – formāliem vai neformāliem, kļūst cilvēki, kuriem kaut nelielās devās vairāk nekā apkārtējiem piemīt noteiktas kvalitātes. Tās var būt gan pozitīvas, gan ne tik ļoti. Ideālā variantā tas ir augsti vērtētu īpašību kopums, kā krietnums, taisnīgums, empātija, cilvēkmīlestība, nesavtīgums, patriotisms u.c. Tad ir kvalitātes, kas raksturo līdera darbaspējas – izturība, prasme deleģēt, laukuma pārredzēšana, spēja uzņemties atbildību un risku. Paradoksālā kārtā virkne īpašību piemīt gan līderiem, ko uzskata par pozitīvajiem, gan negatīvajiem (dalījums nosacīts, labākais vērtētājs tomēr ir laiks). Vienvārdsakot, patīk vai nē, līderis ir uz to brīdi spicākais nazis atvilknē – ideālā variantā savu lielisko kvalitāšu un godaprāta dēļ. Bet mēdz būt arī tādēļ, ka ir lielākais maita. Vai glumākais. Tomēr jebkurā gadījumā šie cilvēki konkrētajos apstākļos ir motivētāki un rīcībspējīgāki par pārējiem, lai ko arī šī motivācija un rīcbspēja nozīmētu.

Piedzimst vai iemācās?

The McCain Institute līderības kurss balstīts torētiskajā ietvarā, ka par līderi kļūst. Atvērtu iespēju koncepts, kas lielu vērību velta līdera nemitīgam pilnveides procesam. Šī pieeja arī nozīmē, ka nekāda Latvijā tik iecienītā status quo dievināšana nesanāk. Ja vienīgais nemainīgais pasaulē ir tas, ka izmaiņas notiek nepārtraukti, tad līderim jābūt spējīgam ne vien sekot līdzi izmaiņām, bet tās arī iniciēt. Gan personiskā, gan organizācijas līmenī. Šī pieeja paģēr nemitīgu mācīšanās procesu. Ne vien akadēmisku, bet arī pieredzē balstītu, kritikas uzklausīšanu, cilvēcisko kvalitāšu kopšanu. Absolūta nepieciešamība ir spēja atzīt kļūdas un atvainoties. Saglabāt ziņkāri, izziņas prieku. Apjaust, ka pieaugot pieredzei, palielinās arī neizzinātā lauks.

Motivācija no motivācijas atšķiras

Motivācija, kas virza līderi, tad arī visu ar laiku saliek pa paluktiņiem. Kas ir galvenais dzinulis? Izšķir ārējos un iekšējos motivatorus. Ārējo motivatoru ass ir ES. Viss par un ap līderi pašu. Vairāk atzinības, vairāk novērtējuma, vairāk naudas, vairāk varas un vairāk personisko panākumu. Var sākt arī tā. Veiksmes gadījumā atskārst, ka tas ir drošākais ceļš uz Raiņa “Kalnā kāpējs”, kad kļūsi vientulīgāks gads no gada un visām citām to pavadošām šausmām. Ja paveiksies, atskārsme, ka “es neesmu ne valsts, ne organizācija” un tai sekojošās izmaiņas motivātoros atnāks ātrāk nekā KNAB izmeklētāji. (KNABam no sirds novēlu atkopšanos).  Nebūs jāķeras stenderēs no domas vien, ka rūpīgi veidotā impērija ļogās un brūk. Visdrīzāk arī ārējo motivāciju vadītam līderim ir pārliecība, ka viņš/-a rīkojas gana cēlu nodomu vārdā. Bet ja dziļi naktī, kad nenāk miegs, jo trauksme tik liela, var pats sev kaut nedaudz atzīt, ka “es viņiem visiem pierādīšu un parādīšu” ir nozīmīgs dzinulis, varbūt labāk lūkoties pēc meditācijas kursa vai 10 sesijām pie psihoterapeita.

Būt līderim ir misija, aicinājums un darbs vienlaikus, kas balstīts vērtībās un stiprināts regulārā ētiskā praksē. Līderības stili laika gaitā mainījušies. Striktas varas vertikāles un komandantstila līderība, ja drīkstu lietot šādu apzīmējumu – vairs nav modē. Kā senators McCain kongresa debatēs par veselības aprūpes likuma izmaiņām norādīja: “We are The President’s equal, not subordinates. We are his equals.” Mūsdienas ir iekļaujoša, dažādību respektējoša, sadarbīga, izmaiņām gatava līderība, kas balstās un tiek arī atalgota ar vērtīgāko, kas vien attiecībās var būt – uzticību un uzticēšanos. Un tad var arī kalnus gāzt.

 

 

 

 

 

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s